Locītavu sāpju ārstēšana
Locītavu sāpju galvenie iemesli ir locītavu pārklājošo skrimšļa virsmu vai locītavas iekšpusē esošo veidojumu – menisku un saišu – bojājumi. To cēlonis var būt trauma vai deģeneratīvi procesi locītavā, no kuriem biežāk sastopams ir osteoartrīts. Šādi izraisīto skrimšļa virsmu bojājumi noved pie palielinātas berzes kustību laikā, noberztās skrimšļa mikrodaļiņas izsauc iekaisuma procesu locītavas somiņā, kas savukārt noved pie sāpēm, stīvuma un kustību ierobežojumiem locītavā.
Lai uzlabotu skrimšļa slīdēšanu un veicinātu tā atjaunošanos, tiek lietota hialuronskābes preparātu ievadīšana locītavā, ko sauc par viskosuplementāciju. Tās iedarbības pamatā ir locītavas šķidruma viskozo īpašību atjaunošana un uzlabošana. Šādi tiek samazināta berze starp nelīdzenajām locītavas virsmām un novērsta to tālāka bojāšanās.
Atrodoties locītavā, hialuronskābe ir pakļauta biodegradācijai – tās rezultātā viskozās locītavas skrimsli pasargājošās īpašības zūd. Lai paildzinātu iedarbību, tiek lietoti paaugstināta blīvuma hialuronskābes preparāti, kā arī speciālas piedevas, kas traucē tās noārdīšanu locītavā.
Hialuronskābes injekcijas locītavā jāatkārto 3 līdz 5 reizēm/reizi nedēļā. Injekcijas locītavā iespējams veikt sertificētā procedūru kabinetā.
PRP (trombocītiem bagatināta plazma) satur lielu daudzumu augšanas faktoru – vielas, kas liek bojātajiem audiem reģenerēt vai atjaunoties. To iegūst no pacienta venozajam asinīm, centrifugējot speciālā stobriņā, kas atdala nepieciešamo asins plazmas daļu.
Cilmes šūnu terapija locītavu atjaunošanai
Lai stimulētu reģenerācijas procesus locītavas audos, nepieciešamas jaunas šūnas, kas spētu atjaunot bojāto locītavas skrimsli un novērst iekaisuma reakciju locītavas apvalkā. Šim nolūkam tiek lietotas cilmes šūnas, kas tiek iegūtas no sarkanajām kaulu smadzenēm ar gradienta centrifugēšanas metodi, iegūstot mononukleāro šūnu frakciju.
Sadarbojoties ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas šūnu transplantācijas centru un Latvijas Universitātes medicīnas fakultāti, tiek veikts pētījums par kaula smadzeņu mononukleāro šūnu spēju atjaunot locītavas skrimsli un citas struktūras. Rezultāti norāda uz stabilu uzlabojumu pacientiem ar ceļa un gūžas locītavas osteoartrītu. Nav novērotas nevēlamas blakusparādības vai arī komplikācijas, lietojot cilmes šūnu ārstēšanas procedūru. Par pētījuma rezultātiem ziņots starptautiskos kongresos un zinātniskās publikācijās.
Lielo locītavu endoprotezēšana
Ja locītavas virsmas pilnībā nodilušas un deformējušās, nepieciešama to nomaiņa ar mākslīgām locītavām jeb endoprotezēšana. Tā ir nopietna ķirurģiska operācija, kuru veic Dr. Valdis Gončars Valsts Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā Duntes ielā 22.
Endoprotezēšanas operācijas:
gūžas locītavām,
ceļa locītavām.
Locītavu artroskopiskā ķirurģija
Ar speciālas aparatūras palīdzību caur nelielām dūriena atverēm var piekļūt locītavas iekšpusē esošiem veidojumiem un veikt tur bojāto struktūru, piemēram, meniska, skrimšļa fragmentu izņemšanu vai priekšējās krustveida saites rekonstrukciju.
Operācijas tiek veiktas Valsts Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā.
Deformācijas būtība ir tā, ka auguma svars, ko pēdai nākas nest, saplacina pēdas garenvelvi un šķērsvelvi, izplešot un attālinot pleznas kaulus vienu no otra. Pēdas izmērs palielinās gan garumā, gan platumā. Rodas spiediens apavā pret 1. pleznas kaula galviņas malu, kas izsauc kaula uzauguma pastiprinātu veidošanos, ādas un mīksto audu iekaisumu. Medicīnā to sauc par Hallux valgus.
Tālāk, progresējot deformācijai, cieš 2. pirksts, kas tiek savilkts saliektā stāvoklī. Virs starpfalangu locītavas izveidojas sāpīga tulzna. To sauc par “āmurveida pirkstu”.
Pēdas kaulu deformāciju korekcija
un ārstēšana
Pēdu deformācijas – bieži sastopama vaina sievietēm pusmūžā!
Parasti sūdzības ir par sāpēm pēdās, ātru nogurumu, grūtībām nēsāt elegantus apavus.
Sākoties pirmajām sūdzībām, iespējams palīdzēt, veicot speciālus vingrojumus, nēsājot ortopēdiskās zolītes, kā arī pēc slodzes izmasējot pēdu.
Lai novērstu deformācijas, jāņem talkā ķirurģiskas operācijas.
Medicīnā lieto daudz dažādu operāciju veidu, lai atjaunotu pēdas normālu funkciju un ārējo formu.
Hallux valgus gadījumā
to būtība ir tāda, ka tiek pāršķelts 1. pleznas kauls, tā galviņa novietota atpakaļ tās anatomiskajā vietā, kauls nofiksēts ar kādu no fiksatoriem, un 4 līdz 6 nedēļu laikā tas saaug, un pēc tam pacients var uzsākt normāli staigāt.
“Āmurveida pirkstu”
deformācijas gadījumā tiek saīsināta 2. pirksta pamata falanga un ar fiksatoru novietota anatomiski pareizā stāvoklī uz apmēram 4 nedēļām, kad fiksatoru izņem un pacients var atsākt normālu slodzi.